Svētdiena - atpūtas diena

Šodiena sākās lēnām un gausi - vakardienas intensīvās mentālās pusdienas lika šodien manīt - darīt negribējās neko. Pabumbulējām pa mājām un pēc tam, kad meitenes bija pagulējušas diendusu, devāmies uz Šarlotes parku pastaigāt. 

Šodien, kā jau svētdienā, Berlīnē visi veikali ir ciet un pilsēta ir izteikti tukša. Aizdevušies uz parku, sapratām, kur slēpjas Berlīnes iedzīvotāji brīvdienās - visi parka zālieni pilni ar vietējiem. Daži baro pīles, daži sauļojas, daudzi braukā ar riteņiem vai spēlē badmintonu. Vienvārdsakot - vietējie brīvdienās pamet betona džungļus un dodas tuvāk pie dabas. 

Šis parks, salīdzinot ar Sansussi parku, ir krietni mazāks, bet tuvāk Berlīnes centram un sabiedriskajam transportam. Pastaigu ziņā ir ļoti atraktīvs - celiņi ir līkumaini un ar kalniņiem. Ir daudz saulainu vietu un arī paēnu netrūkst. Var apskatīt gulbjus (ir pat viena gulbju ligzda), parastās pīles un to mazuļus, pīles, kādu pie mums nav, gauras, mandarīnpīles un daudzus citus putnus. Cauri visam parkam tek vairākas mazas upītes un netrūkst zaļas zālītes, uz kuras, atšķirībā no dzimtenes galvaspilsētas parkiem, drīkst sēdēt.

Šarlotes pils parks

Muzeju diena

Šodien uztaisījām pirmo muzeju dienu. Es metro stacijās biju pamanījis AquaDom 25m augstā akvārīja reklāmu un gribēju to apmeklēt, bet Evitai gribējās redzēt Berlīnes dabas muzeju.

Aizbraucām uz Alexanderplatz un devāmies AquaDom virzienā, kas, izrādās, atrodas pašā centrā. Mazliet pablandoties apkārt īstajai ēkai, atradām ieeju. Pie ieejas mazliet nošausminājāmies par cenu - 16.95 eiro vienai personai. Saņēmāmies, atdevām naudiņas un devāmies iekšā. Jāatdzīst, ka man patika. Izrādījās, ka tur ir ne tikai tas lielais akvārijs, bet pirms tam ir iespēja apskatīt daudzas citas zivis un zivtiņas. Apskatījām gan vietējās upēs augošās zivis, gan tuvējā Wannsee ezerā mītošās, gan jūrās un okeānos peldošās zivis. Iekārtots ļoti gaumīgi, redzēt var daudz ko. Amandai arī patika - sēžot ratos varēja redzēt gandrīz visus akvārījus, jo vairumam akvārīju bija stikla sienas līdz grīdai.

Izstaigājuši mazos akvārījus, devāmies cauri suvenīru veikalam uz lielo. 25m augstais, cilindriskais akvārijs ar miljons litriem ūdens, vairāk kā 1500 zivīm un stikla liftu iekšpusē ir ļoti iespaidīgs. Gandrīz vai apskaužu tos cilvēkus, kuru viesnīcas numuriņu logi iziet uz šo krāšņumu, jo akvārijs atrodas viesnīcas iekšpagalmā. Mēs trāpījām gandrīz uz barošanas laiku - zivis jau virzījās uz augšpusi un tur to koncentrācija bijā izteikti liela.

Pēc akvārīja izbaudīšanas, paēdām pusdienas (22 eiro divām personām) austrumu restorānā turpat pie lielā akvārija un devāmies uz dabas muzeju.

Dabas muzejs Berlīnē ir plašs, interaktīvs un izteikti haotisks. Salīdzinot ar Rīgas ir plašāks, bet Rīgā ir labāk atdalītas ekspozīcijas. Man, personīgi, Dublinas muzejs patika labāk gan par Berlīnes, gan Rīgas muzejiem. Ļoti daudz eksponātu, pāris kolekcijas ir ļoti labas, dažas gan likās noputējušas. Skeletu interaktīvā "apģērbšana" un video stāsts par visuma izcelšanos un attīstību bija interesanti. Secinot, ģimenes biļetes cena, 11 eiro, bija atbilstoša.

Bildes zemāk.

2009.04.25 - Muzeji

Sprinta beigas

Vakar bija pēdējā Scrum sprinta pēdējā diena. Notika iespēju demostrēšana visām ieinteresētajām personām. Viss bija labi, gandrīz viss kam bija jāstrādā, strādāja. Diemžēl to daļu, kuras rakstīšanā es pieliku savus pirkstiņus, neparādīja, jo cilvēks, kas bija atbildīgs par demo sagatavošanu, nebija sagatavojies. Žēl, mazliet...

Jāatdzīst, ka neko neparādīja ne tik daudz viņa dēļ, cik citas komandas neizdarību dēļ. Otra komanda vakar kaut ko pamainīja tā, ka vakar vairs nevarēja palaist ne uz iekārtas, ne uz emulātora. Lai arī it kā projekts ir iekļāvies laikā un it kā viss ir kā nākas, un kodam vajadzētu būt jau daudz maz stabīlam, diemžēl tas tā vēl nav. Cerams, ka kods nostabilizēsies nākamās nedēļas laikā.

Tagad sāksies 2 vai 3 nedēļas gara kļūdu labošanas fāze, vairs nekādas jaunas iespējas netiks pievienotas. Ko es darīšu šajā projektā pēc 2 nedēļām, pagaidām nezinu, ceru, ka uzzināšu nākamnedēļ.

Amandai gads!

Amandiņas pirmā dzimšanas diena ir nosvinēta - ar patīkamu pārsteigumu par dāvanu - muzikālo akvāriju (prieks acīs un skaļš "ēee"), puķu pušķi un pirmo pagaršoto dzimšanas dienas tortes gabaliņu ar neiztrūkstošo svecītes pūšanu. Jubilāriņš kopumā savā dzimumdienā bija stipri vien niķīgāks nekā parasti un gandrīz neko pa visu dienu netika ēdusi. Laikam gan tas jāskaidro ar to, ka viņa jūt, ka šodien mammīte un tētis tādi savādāki nekā parasti, un tas rada stresu ne tikai viņiem (jo gribas taču visu labi izdarīt), bet arī pašam jubilāram. :)

Amandas pirmā jubileja

Mazliet atpūtas

Vakar nebija interesanti - iepirkāmies, pavadījām veikalā apmēram 4 stundas. Un vakar vēl bija pirmā mākoņainā diena pēdējo 3 nedēļu laikā. Toties šodien atkal saule pa zemes virsu staigā. Mazliet gan pūš vēss vējiņš, bet toties te ir silti, var pat sauļoties, nevis tā kā dzimtenē. Kolēģis, kas Helsinkos aizkomandēts, sūrojas, ka tur knapi virs nulles, cits ziņoja, ka ceturtdien somi tika aplaimoti ar pirmo saulīti. Patīkami, ka mēs esam Berlīnē. :)

Šodien aizbraucām uz centru ar vienu mērķi - izbraukt pa Spree upi ar kuģīti un pie reizes mazliet pastaigāties, nopētīt, kurā vietā būs jaunie apartamenti. Izbraucām gan ar kuģi, gan izstaigājāmies, atkal Brandenburgas vārtus apskatījām. Bija labi, cilvēku arī krietni mazāk nekā Lieldienās.

Dažas jaunākās bildes var apskatīt zemāk.

2009.04.19 - Pastaiga Berlīnē

5 minūtes

Šodien izgāju no mājas apmēram 5 minūtes vēlāk nekā vakar. Pamanīju būtisku atšķirību tajā, kas notiek uz ielas.

Vakar mana tuvējā iela bija pilna ar mašīnām, pirmo reizi redzēju sastrēgumu. Metro vakar bija pilns. Labi, ne kā siļķes mucā, tā vēl neesmu redzējis, bet praktiski visas sēdvietas bija aizņemtas un daži cilvēki pat stāvēja kājās.

Šodien, kā parasti, iela bija tukša, apmēram 5 mašīnas uz visas ielas un metro atkal varēja izvēlēties labāko vietu kur sēdēt.
Rīgā nekad nebiju novērojis, ka pāris minūšu intervāls var radīt tik lielu atšķirību satiksmē. Brīžiem rodas sajūta, ka Rīgā dzīvo vairāk cilvēku nekā Berlīnē. Jāsaka, ka Rīga ir krietni vairāk mašīnu, jo mazāk cilvēku izmanto sabiedrisko transportu, laikam tāpēc, ka tas ir knapi lietojams, neērts un lēns.

Patīkami pārsteidz arī šoferu pieklājība Berlīnē, visur palaiž, riteņbraucējus respektē, joprojām nevaru pierast. Patīkami.

Amandas pirmās Lieldienas

Lieldienas pagāja. Amandai bija interesanti. Pirmais saldējums, pirmo olu sasišana, pirmais olas dzeltenums. Dokumentētie kadri zemāk.

Amandas pirmās Lieldienas

Lieldienas Citadelē

Šodiena sākās ar zvanu zvanīšanu visās tuvējās baznīcās. Putni čivina, saule silda, baznīcas zvana gandrīz katru stundu. Mierīgs dienas sākums. Rezultātā bez steigas un lēnu garu pabrokastojām.

Pēc garā rīta cēliena izdomājām aizbraukt uz Lieldienu pasākumu Citadelē. Ieeja maksa nebija diez ko liela - tikai 9 eiro no deguna. Lai arī maksa nav zema, vienreiz pa 3 dienām samaksāt kaut kur par ieeju jau var. :) Un ar šīm biļetēm var arī apmeklēt visas citas izstādes, kas tur ir pieejamas.

Citadele ir vēsturiska apmetne, vēlo viduslaiku forts. Šodien tur tika organizēti daudzi viduslaiku tirgusdienām raksturīgi pasākumi. Tirgošanās ar stopiem, ādas izstrādājumiem, apģērbiem. Rotkaļu un kalēju darbnīcas. Ielu muzikanti, akrobāti, zobencīņas un bruņinieku cīņas uz zirgiem.

Izstaigājāmies, izpētījām visu, es uzkāpu novērošanas tornī un paskatījos uz Berlīni no augšas. Arī no turienes varēja redzēt Berlīnes TV torni.

Pēc apmēram 3 stundām Citadelē, mēs devāmies mājup. Turpceļā konstatējām, ka braukt 15 pieturas ar U-bāni pazemē nav interesanti, tāpēc ar kājām devāmies cauri Spandau vecpilsētai līdz tuvējai S-bāņa stacijai. No tās tad arī braucām 15 pieturas pa virszemi. Amanda arī bija sajūsmā, ka varēja stāvēt uz krēsla un skatīties uz garām skrienošo Berlīni.

Nokļuvuši mājās, aizgājām uz jau pierasto ēstuvīti pie mājas, kur saimnieks uzreiz mūs atcerējās un paziņoja, ka VISA maksājumu karšu problēma esot atrisināta, līdz ar to tagad atkal varot pieņemt VISA kartiņas.

Vakariņās Zwei Kaiserschnitzel und zwei Bier, bitte. Olas krāsosim rīt :)

Berlīne - 2009.04.12 - Citadelle

Uz Potsdamas Sansusī parku!

Šodien devāmies pastaigas izbraucienā uz Potsdamu. Potsdama atrodas apmēram 23km no Berlīnes, jeb apmēram 40 minūšu brauciena attālumā ar S-bāni. Izgājām no mājas ap 11.30, atgriezāmies tikai ap 19-tiem. Vairāk kā 5 stundas, ko mēs pavadījām Potsdamā, staigājot pa Sansusī parku, ir krietni par maz. Žēl, ka šāds parks nav Berlīnē netālu no dzīvokļa. Nu par visu pēc kārtas. Nopirkām Berlin ABC biļetes un devāmies ceļā. Ieradušies Potsdamā, sākām meklēt ceļu uz lielo parku. Diemžēl nekādas tiešās norādes nav pieejamas, pirmās norādes uz Sansusī parku parādījās tikai kādus 300 metrus no paša parka ieejas.

Potsdamas pilsēta ir ļoti smuka, senlaicīga, bet ērta un skaista. Zema apbūve, vecās ēkas, platas ielas. Un, pēc Berlīnes, Potsdamā ir ļoti maz cilvēku, ja neskaita tirgus ielu.

Parkā apmeklējām galveno karaļa vasaras rezidenci, samaksājām katrs 12 eiro, lai varētu 20 minūtes klausīties audioierakstu par to, kas ir redzams katrā no 10 istabām. Manuprāt cenai neatbilstošs pasākums. Istabas greznas, bet Rundāles pils bija greznāka, varbūt arī tāpēc, ka jaunāka.

Sansusī parks ir vismaz reizes 10 lielāks nekā Rundāles pils parks. Un tā plašuma sajūta, miers, zaļie koki, interesantās ēkas un ļoti labi koptā vide, kas tiek piedāvāta apmeklētājiem bez maksas (ieeja ir par brīvprātīgiem ziedojumiem), ir vienkārši nepārspējami. Parkā ir vairākas ēkas, piemēram, Oražērija, Potsdamas universitāte, Ķīniešu nams, Jaunā pils, hipodroms un daudzas citas, karaliskam dzīvesveidam nepieciešamas, ēkas.

Jaunā pils, lai arī ļoti liela, izskatījās laika zoba pagrauzta un diezgan nolietojusies. Tur iekšā nebijām laika trūkuma dēļ, bet noskaidrojām, ka ir iespējams nopirkt biļetes gan pils, gan karaļa privāto apartamentu apskatei, katra apmēram 5 - 6 eiro.

Viens ir skaidrs - uz šo parku jābrauc ir agri un tur jāpavada pēc iespējas vairāk laika. Visticamāk, mēs aizbrauksim uz turieni vēl kādu reizi.

Pēc garās dienas, kuras laikā nesanāca pat laika pusdienām, vakarā izbaudījam mājās gatavotas vakariņas. Cepta cūkas karbonāde ar makaroniem (Evitai) un 2008.gada sarkanvīnu, un šokolāde ar augļiem saldajā. Tas viss par mazāk kā 5 eiro divām personām. Dārgas vakariņas. :)

2009.04.11 - Potsdama

2009.04.11 - Potsdamas Sanssouci parka pliknes

Lielās piektdienas lielā pastaiga

Kā jau minēju, šodien veicām lielo Berlīnes centra apstaigāšanu. Ārā devāmies ap 11.30 un atgriezāmies tikai ap 17.30. Aptuvens staigāšanas maršruts ir te. Mazliet izvērsts apraksts par to, kur bijām un ko redzējām, ir nākamajās rindkopās.

Pirmais ceļa posms bija vienkāršs - ar U-bāni un, pēc pārsēšanās, ar S-bāni nokļuvām Hauptbahnhof-as stacijā. Šī ir Berlīnes centrālā stacija, ļoti liela, ar vilcienu ceļiem piecos stāvos. Pametot staciju nokļuvām lielākajā Berlīnes klajumā, kur nekā nav. Tuvākais apskates punkts, upe Spree, atrodas apmēram 300 metru no stacijas izejas, bet Bundestāgs - vēl apmēram 700 metri.

Bundestāgā izmantojām mazā bērna sniegtās priekšrocības - nestāvējām stundu rindā, bet pa speciālo ieeju devāmies Bundestāga apskates bezmaksas ekskursijā. Izejot metāla detektoru un izskenējot visas mantas ar rentgenstaru caurskates mašīnu, ar liftu devāmies uz Bundestāga jumtu. Uz jumta ir izveidots speciāls, pussfēras formas, kupols, kas ir paredzēts, lai palielinātu dabīgās gaismas piekļuvi galvenajā sēžu zālē. Izstaigājām gan kupolu, gan arī jumtu.

Pēc Bundestāga apskates devāmies apskatīt Brandenburgas vārtus. Apskatījuši tos no abām pusēm konstatējām, ka Amanda ir nolūzusi, tāpēc devāmies pastaigā pa lielo parku. Mazliet pastaigājot izdomājām, ka vajadzētu iekost, tāpēc devāmies Sony cetra virzienā. Apskatījuši iespaidīgo, teltij līdzīgo jumtu, izvēlējāmies vienu no ēstuvēm un pasūtījām pusdienas. Pusdienas ar saldo divām personām izmaksāja 35 eiro. It kā nav tas lētākais variants, bet bija garšīgi un ne pārāk dārgi.

Atpūtušies un paēduši, nospraudām virzienu uz Liepu aleju, kas ir viena no vēsturiskajām Berlīnes ielām, kas sākas pie Brandenburgas vārtiem un iet līdz pašai operai. Ejot uz to, mazliet kļūdījāmies, tāpēc nosprausto virzienu vajadzēja pārspraust. Pēc labojuma Liepu aleju atradām bez problēmām. Rāmu garu aizstaigājuši līdz Liepu ielai un pa to līdz operai, apskatījām Humbolta universitātes un vēstures muzeja ēkas. Devāmies Berlīnes Doma virzienā uz muzeju salu.

Muzeja salas daudzo muzeju izpēti atlikām uz citu dienu, apskatījām tuvējo antīkās mākslas muzeju no ārpuses, izpētījām, ka ieeja Domā ir par maksu un papētījuši, kā vietējie izbauda pirmās siltās brīvdienas sēžot, guļot, spēlējoties un vingrojot zālienā muzeja priekšā, devāmies pāri Spree upei TV torņa virzienā. Apskatījuši to no visām pusēm, aizčāpojām līdz pasaules pulkstenim. Nofotogrāfējāmies un devāmies uz metro, lai ar U-bāni brauktu atpakaļ uz mājām.

Neslikti pavadītas 6 stundas pilsētas centrā :) Kājas gan grūti pavilkt...

Berlīne - 2009.04.10 - Berlīnes centra apstaiga

Rīt brauksim uz Potsdamas pilsētu, tikai vēl jāizpēta, ar kuru no S-bāņiem tur jābrauc.

Lielās piektdienas rīts

Pēc vakardienas garās pastaigas (bildes), šodien nogulējām līdz 9-iem rītā.

Pamodāmies no putnu dziesmām, baznīcas zvaniem un spožās saules.

Dosimies garā pastaigā pa Berlīnes centru.Plānoju vakarā ielikt aprakstu un bildes par šodien izpētīto un redzēto.

Te ir vēl dažas bildes, kas netika ieliktas iepriekš: TV tornis, Amanda rāpo.

Garā pirmdiena jeb atpalikusī Vācija

Šodiena sākās ļoti agri, jau 06.00 no rīta. Un tikai tādēļ, ka vienīgais pieejamais laiks dzīvokļa tīrīšanas komandai bija 06.30. Piezīmēšu, ka es mēģināju sazvanīt apkopšanas dienestu, bet saskāros ar izteiktu savstarpēju neizpratni, viņi neprata angliski, bet es - vāciski. Jāsaka gan, ka te vāciešu punktualitāte nostrādāja gandrīz līdz galam - tīrītājas, domājams, ieradās īstajā laikā, bet, kamēr tika līdz 5.stāvam, pagāja kāds brītiņš. Pie durvīm klausījāmies, kā pāris minūtes viņas aizelsušās runāja, ka mazliet jāatpūšas, un tad klauvēšot. :)

Apkopēju komentārs par dzīvokļa tīrību bija vienkāršs: "netīrs - tas nav īstais vārds". Rezultātā divas apkopējas ņēmās ne vairāk, ne mazāk kā divarpus stundas.

Diena darbā salīdzinoši mierīga - dokumentu lasīšana, koda pētīšana, neko nedarīšana utt.

Toties vakarā nācās paspēt daudz ko svarīgu izdarīt, galvenais, jāiepērk ēdamlietas, kuras svētdienā nevar nopirkt, jo nestrādā neviens veikals. Mums ir ērti - netālu atrodas Lidl veikals, bet atpalikušajā Vācijā ar VISA tīkla kartēm norēķināties, redz, nevar, tikai EC/MC kartiņas ņem pretī (par ko mani kolēģi izteicās, ka Berlīnē esot apmēram 5 veikali, kur var norēķināties ar VISA tipa kartiņām, un 10 veikali, kuros vispār var ar karti maksāt). Par laimi, mēs vakar paēdām labā ēstuvē mums kaimiņos, un norēķinājos tur ar savu VISA kartiņu. Izdomājām arī šovakar iekost vieglas vakariņas ar alus kausiņu turpat. Par laimi, vieglas, jo beigās knapi sanāca sīcene, ar ko norēķināties, jo, redz, atpalikušajā Vācijā ieviešot iespēju norēķināties ar čipkarti, automātiski tiek atcelta iespēja norēķināties ar VISA karti. Laikam pie vainas tas, ka dzīvoklis ir bijušajā austrumberlīnē, tā teikt: "soli uz priekšu, divus atpakaļ..."

Ir arī labās ziņas - meitai ļoti garšo franču maizes garoziņa. Rokas aizņemtas, mute čāpstina un acis spīd!

Pārvietošanās mīklas - google nezin visu, pagaidām

Šodienas pirmais grūtākais uzdevums bija noskaidrot un realizēt dzīvē tikšanu no dzīvokļa uz darbu izmantojot sabiedriskā transporta piedāvātās iespējas. Izmantojot googles tantes palīdzību atradu, ka varu nokļūt darbā 2 veidos, pie tam, abos jāizmanto 3 transporti, tātad, 2 reizes ir jāpārsēžas. Izgāju no mājas un devos uz staciju un atklāju pirmo savu kļūdu - es zināju uz kuru staciju man jābrauc, bet nebiju noskaidrojis, kurā virzienā man jābrauc. Par laimi, vācieši par to ir mazliet padomājuši un tieši šajā stacijā atradu grāmatiņu ar karti un visiem nosaukumiem.

Tālāk jau gāja salīdzinoši viegli - iekāpjam, braucam, izkāpjam. Bet ne tik strauji kā gribētos - izkāpjot Aleksanderplatz stacijā sapratu, ka nepietiek zināt tikai virzienu, ir jāzina arī ar kuru transportu jābrauc tālāk, pie tam tas vēl ir jāatrod. Un te sākās ceļošana pa pazemes staciju augšā/lējā pa trepēm, lai atrastu nākamo vajadzīgo transportu. Un tā divas reizes.

Darbā sāku pētīt karti smalkāk, lai noskaidrotu ar kādiem numuriņiem jābrauc un kādi virzieni jāmeklē, lai tiktu atpakaļ mājas, kad vietējais kolēģis norādīja, ka es varu izmantot citu variantu - tikai viena pārsēšanās un 2 transporti. Izpētīju karti un tiešām sanāk baigi ērti, bet nevarēju saprast, kāpēc googles kartē nepamanīju šādu iespēju. Secināju, ka pie vainas ir tas, ka es meklēju tuvāko maršrutu, kas bija īsākais, kā rezultātā es nepamanīju, ka vienā stacijā braucot pretējā virzienā es nonāku savienojošā stacijā, kurā izdarot vienu pārsēšanos es esmu jau vajadzīgajā transportā. 

Tātad, lai cik laba būtu google, precizāku informāciju jāmeklē ir atbilstošās pilsētas specializētajās kartēs. Diemžēl google piedāvā atrast maršrutu, ko var izmantot braucot ar mašīnu un testa variantā mēģina piedāvāt līdzīgu maršrutu, lai pārvietotos ar kājām un pat spēj parādīt metro sistēmu, bet, pagaidām, vēl nemāk piedāvāt variantu, kas iekļautu sevī iešanu un braukšanu ar sabiedrisko transportu, kaut vai tikai metro, sākumam. :) 

Tikko pārbaudīju bvg.de, un varu teikt, ka, ja būtu izmantojis šo, lai plānotu braucienu, būtu arī no rīta braucis ar tikai 2 transportiem. :) Kas meklē, tas atrod... 

Otrā diena darbā :)

Šodiena pagāja līdzīgi kā vakardiena - daudz kas nav skaidrs, neviens neko nevar, bet visi mēģina izdomāt, kā panākt lai lietas sāktu bīdīties.

Rezultātā šodien izlasīju kodēšanas stila dokumentu un ievadu pielietoto bibliotēku iespējās. Abus lasīju klasiski - izdrukātus uz papīra, viena triviāla iemesla dēļ: datoru nevar sainstalēt, jo nav zināma mana parole.

Parole nav zināma, jo atbildīgie cilvēki nevar savā starpā sazināties, bet tiem, kas mēģina šos abus atbildīgos savest kopā izmantojot e-pastu nekas nesanāk, jo, redz, paroli nosūtīt pa e-pastu nedrīkst. Tas nav droši! Tai pat laikā, nekādā citā veidā nemaz nemēģina paziņot paroli, jo viņa pienākums ir izveidot lietotājvārdu un paroli, bet ne paziņot par to atbilstošiem cilvēkiem. Jautri! :)

Katrā ziņā pēc telefona zvana un mazas diskusijas, mans priekšnieks sarunāja, ka paroli atsūtīs viņam uz pastu un tā rezultātā es paspēju dabūt sev darba datoru. Godīgi sakot, knapi uzspēju uz IT nodaļas slēgšanas laiku.

Pēdējās stundas pagāja diezgan garlaicīgi - vairumā skatoties uz progresa indikātoru instalējot nepieciešamās programmas un veicot pamata konfigurācijas un pielāgojumu izmaiņas.

Toties šai dienai ir rezultāts - man ir dators un rīt es varēšu sākt reāli pētīt kā viss ir uzbūvēts un iepazīties ar saviem tiešajiem darba pienākumiem. Patīkama nianse - te pilnīgi visiem ir portatīvie datori + viens vai divi monitori un klaviatūra, pele.

Pirmā diena darbā

Eh, pirmā diena nolauzta. Pēc celšanās 03:15 (pēc Vācijas laika), ierašanās ofisā ap 08:05 un informatīvās bombardēšanas visas dienas laikā līdz 17.-tiem ar kapeikām, beidzot esmu dzīvoklī.

Diemžēl var teikt tikai to, ka vāciešu pedantisms ir pārspīlēts, jeb varbūt jau uzskatāms par reliktu. Iespējams, ka tas ir tāpēc, ka vācieši te ir ļoti izteikti atšķaidīti ar visām iespējamajām cilvēku "sugām".

Organizētības līmenis varēja būt labāks. Cik runāju, tad vairums no tiem, kam vajadzētu zināt, kas man būs jādara un kas vajadzīgs, lai es varētu sākt strādāt nebija veikuši savus mājasdarbus kā pienākas:

1. Dators ir sagatavots, bet nav sainstalēts
2. Lietotājvārds un parole nebija sagatavota, tika izveidota šodien pēcpusdienā
3. Izrādās, ka es strādāšu citā komandā nekā man teica sākumā
4. Attiecīgi mana lokācija mainās - jāstudē pa jaunu kāds būs ikdienas transports
5. IT departements nav labāks par citiem, pirms 16 bija slēgts, pēc 16 pateica, ka strādājot tikai no 8 līdz 16 :(
6. Izskatās, ka projekts ir diezgan atpalicis no grafika un vadība sāk palikt nervoza, ko var izteikti bieži dzirdēt grupu vadītāju teiktajā 

Nu redzēsim, kas te būs un kā tas viss nostāsies savās vietās - piektdien beidzas viņiem 2 nedēļu Scrum cikls, attiecīgi rīt vajag salabotu versiju, tātad šodien un rīt visi nervozi mēģina savilkt galus kopā, lai strādātu viss tas, kas nestrādāja iepriešējā demo laikā...

Bet nu nekas - vienu Holsten izdzeršu un iešu gulēt. Ceru, ka varēšu aizmigt...

Apartamenti

Beidzot esmu ievācies dzīvoklītī. Nav nekas sevišķš, mazliet vecišķš, bet paliels un ir daudz vietas. Domājams, ka iedzīvošos un pieradīšu. Rajons izskatās diezgan mierīgs, ir dažas parkiem līdzīgas vietas tieši mājas priekšā. Kamēr spīd saulīte, liekas pat diezgan omulīgi. :)

Berline - dzīvoklis

Fotogrāfijās var apskatīties kā viss izskatās. Mēbeles ir, virtuvē ir gan trauki, gan katli, gan instrumenti, trauku mašīna, vannas istabā veļasmašīna un veļas žāvētājs, tikai nezinu kā tie strādā - visi uzraksti ir, nez kāpēc, vāciski.

Ir gan saimnieku, gan viesu gultas, TV, mūzikas centrs, internets. Izskatās, ka ir viss ko vajag. Netālu ir Lidl veikals, pāris ēstuvītes, bulciņu veikals. Krodziņš blakus mājā.

Tikai divi mīnusi. Pirmais: iepriekšējie iemītnieki izvācās tikai šorīt, līdz ar to bija palikuši dažādi "pārpalikumi", kurus nācās izmest. Rīt mēģināšu sarunāt ģenerālo tīrīšanu, kamēr būšu atpakaļ Latvijā uz nedēļas nogali, savādāk nav īstas tīrības sajūtas.

Otrs mīnuss ir tas, ka dzīvoklis atrodas 5.stāvā, kalpu telpās (giesti apmēram 2.3m, citos stāvos izskatās vismaz 3.5m), ar veco laiku trepēm - liekas mazliet stāvas, un nav lifta. Rīt parunāšu, vai ir citas opcijas pieejamas, jo sievai iet pastaigāties ar mazo būs grūti, ja ratus vajadzēs nest lejā. It kā jau var atstāt lejā kāpļutelpā, kas ir slēdzama, bet nevar zināt kādi ir kaimiņi.

Vēl viens pluss - vannas istabā atradās strādājošs fēns :)

Jāatcerās: jānopērkt bērnam "tūrisma" gūltiņa, tikai, kur lai viņu nopērk?

Atkal Berlīnē

Šodien pēc celšanās 04.15 no rīta (ņemot vērā vasaras laika neseno iestāšanos, var teikt, ka 03.15) un veiksmīgas nokļūšanas lidostā, esmu ieradies Berlīnē.

Atkal.

Un šoreiz uz 3 mēnešiem...

Ofiss

Strādāšana notiks vienā no augšējiem stāviem, skats no logiem ir pat ļoti baudāms.

Skati no ofisa loga

Papildinājums: šie vairs nav skati no ofisa loga, jo nu jau ofiss ir citā vietā, attiecīgi pavisam citi skati, tikai logi augstu un pagalmā, bet gan jau ielikšu kādu bildīti vēlāk :)

Apartamenti

Atslēgas jau ir, bet līdz dzīvoklītim vēl neesmu ticis, bet gan jau vakarā uzspēšu.