Braukšu uz Reading-u

Rīt mācības būs citā vietā, pat citā pilsētā - Readingā. Ja brauktu ar mašīnu būtu apmēram šāds ceļš, gandrīz pusotra sunda, bet es braukšu ar vilcienu - 25 minūtes :) Ceturdiena gan būs problemātiskāka - vajadzēs no Reading-as tikt uz Getwick-as lidostu - ar tiešo vilcienu pusotra stunda braukšanas.

Šīs divas dienas mācības bija pašā centrā, ar metro apmēram 20 minūtes. Žēl, ka kartē uzrādās tikai braukšana ar mašīnu, bet es varu parādīt pašu ēku :)

Londonas metro, ja salīdzina ar Berlīnes, ir daudz dziļāks, šaurāks, vecāks. Tāpēc arī metro vagoni ir tik dīvainas formas - ar nogrieztiem stūriem - tāpēc, ka vecākie tuneļi ir salīdzinoši šauri un mazi. Sajūta gan tur nav tā patīkamākā, cilvēku daudz, visi kaut kur skrien, bet diezgan pieklājīgi. Uz eskalātoriem ir ļoti laba kārtība - labajā pusē sliņķi stāv, pa kreiso pusi pārējie kāpj augšā.

Vēl dažas bildes zemāk.

Londona, 2010.03.30

Zobenzivs ..

.. jeb vakariņas Londonā.

Pēc smagās dienas, kuras laikā uzzināju daudz ko jaunu, kaut kā sagribējās ēst. Brokastis bija ļoti labas un lielas, jutos paēdis visu dienu, bet vakariņas tomēr sagribējās. Laikam slodze un stress.

Par cik ārā lija lietus un palika tumšs, staigāt riņķī meklēt vakariņu vietu neko un nevienu riņķī nezinot likās nesaprātīgi, tāpēc izdomāju pārbaudīt viesnīcas vakariņu piedāvājumu.

170 grami grillēta zobenzivs steika ar jauniem vāritiem un apceptiem kartupelīšiem un svaigām skābeņu un redīsu lapām salātos izklausījās tik labi, ka nevarēju atteikties. Domāju paņemt kādu vinčiku pie zivs, bet tad ieraudzīju Guinness glāzi vienam kungam pie blakus galdiņa un nenoturējos. Vakariņās man bija zobenzivs ar Guinness un aliņš bija tikpat labs kā toreiz, pirms n-tiem gadiem Dublinā. Starterim paņēmu ceptu ķiplokmaizi - itāļu variantu - diezgan liela picas pamatne nosmērēta ar ķiploksviestu un sabērta ar garšvielām, cepta krāsnī. Ar Guinness, pēc smagas dienas. Nu ļoti labi gāja pie sirds, bet tagad miegs sāk nākt.

Dažas bildes no Londonas zemāk

Londona, 2010.03.29