Dzīvoklis Windsorā

Diemžēl klienta ofiss ir Slough-ā, līdz ar to nesanāk dzīvot Londonas centrā. Par laimi, priekšniecība saprot, ka Slough-a nav tā labākā dzīves vieta, tāpēc dzīvoklis tika noīrēts blakus pilsētiņā, Windsorā.

Šovakar ievācos dzīvoklītī. Nav nekas daudz, bet nav arii mazs. Viena guļamistaba, diezgan liela viesistaba, virtuve, tualete + duša un tas arī viss. Pirmajā stāvā, diezgan tuvu centram un stacijai. Pēc ierašanās apgāju mazu riņķīti pa tuvējām ieliņām pārtikas veikala meklējumus. Neveiksmīgi. Atradu dažus restorānus un bārus, bet nevienu pārtikas veikalu.

Kaut kur netālu no stacijas atrodas arī vietējās nozīmes panorāmas ritenis, būs jāizmēģina.

Lai nokļūtu ofisā, nāksies brauktāt ar vilcienu, 6 minūtes vienā virzienā. Labi, ka vilciens kursē ik pēc apmēram 20 minūtēm. Vienīgi nokļūšana līdz lidostai ir 15.40 mārciņas un pusotra stunda ar diviem vilcieniem. Līdz Londonas centram, Waterloo stacijai, nepilna stunda ar vilcienu un ~8 - 10 mārciņas, salīdzinoši lēti.

Pelni pār Londonu

Vakar man vajadzēja lidot uz mājām, bet viens vulkāns izbojāja manus plānus. Dēļ šī vulkāna man nākas palikt Londonā. Šo nedēļas nogali man tagad nākas pavadīt divreiz lētākā viesnīcā, autobusos ceļojošo pensionāru viesnīcā :)

Šodien izgāju mazā pastaigā, atkal 6 stundas uz kājām. Izstaigāju mazu daļu no Hyde Park, aizstaigāju līdz karalienes pilij-cietumam, apskatīju Westminsteras abatiju, kurā kopš 1066.gada monarhi tiek svētīti, kronēti, laulāti un norakti, apskatīju parlamenta ēku, redzēju mazo ieliņu aiz poliču mugurām un augsta žoga, kur vietējais premjerministrs dzīvo, paklausījos koncertu Trafalgaras skvērā, aizčāpoju līdz Oxfordas ielai un pa to devos uz viesnīcu.

Hyde parks izrādījās daudz interesantāks, nekā iepriekšējā reizē. Šodien ir ļoti silts, saulains, cilvēki pastaigājas, atpūšas un vienkārši sildās pavasara saulītē. Daži dzenā rādiovadāmas mašīnītes, daži uz zirgiem jāj, citi vienkārši pastaigājas, vēl citi ar skrituļslidām brauc. Daži ar skrituļslēpēm braukā (būs man arī jānopērk), citi baro baložus, pīles un gulbjus (pelikānus nedrīkst barot), daudzi ar laiviņām un katamarāniem vago Serpentīna ezeru. Redzēju Hard Rock kafeijnīcu un devos Bekinghemas pils meklējumos.

Karalienes māja izrādījas nekas sevišķš, pat sardzes maiņa šodien nebija, cilvēku gan bija daudz atnācis. Es mazliet uzkavējos un devos tālāk uz pilsētas centru apskatīt citas, politiski svarīgās, Londonas apskates vietas. Big Ben atkal, Westmisteras abatija, Parlamenta ēka, protestētāji teltīs, Čerčila statuja, apsargātā premjerministra mājas ielas, daudz statujas.

Trafalgaras skvērā koncerts nabija mani saistošs, iegāju tur pat esošajā mākslas muzejā. Apskatīju dažas Van Goga un citu mākslinieku gleznas un devos tālāk Oxfordas ielas meklējumos. Oxfordas iela izrādījās ļoti gara un uz tās ir ļoti daudz veikalu. Ļoti daudz. Uz viņas vispār nav ēku, kurām vismaz pirmais stāvs nav veltīts veikalam. Pie tam tas ir tikai uz Oxfordas ielas. Un cilvēku bari ir nepārspējami, tik daudz cilvēku vienkopus esmu redzējis tikai metro vai stacijā. Tiklīdz biju pārgājis krustojumam, kur tā pati iela maina nosaukumu veikali beidzās un cilvēki arī pazuda.

Dažas bildes zemāk galerijā.

Londona, 2010.04.17

Muzeji

Šodien apmeklēju 3 muzejus. Ļoti interesanti un nogurdinoši.

Pirmo apmeklēju Zinātnes muzeju. Šausmīgi daudz modeļu, gan kuģu, gan dzinēju, gan lidmašīnu. Lielākās izstādes ir veltītas kosmosa attīstībai, elektrībai, datorzinātnei, matemātikai, lidošanai, kuģošanai, medicīnai un speciāla zāle bērniem. Tehniski ievirzītiem cilvēkiem patiks apskatīt Apollo nolaišanās kapsulu, vai Mēness misiju nolaišanās moduli. Raķešu dzinējus, lidmašīnas un Beibidža mehānisko datoru. Motoru attīstību un to strādājošos modeļus. Interesanti, ka tagad ir atvērta izstāde par musulmaņu un arābu ietekmi uz mūsdienu zinātni. Tik daudz musulmaņu vienviet, ārpus lidostas, vēl nebiju redzējis.

Kā otro apmeklēju Dabas muzeju. Milzīgs muzejs. Izstaigāju 3 stāvus par Zemes attīstību, apskatīju minerālu izstādi, putnus un tauriņus, insektus un kukaiņus. Līdz dinozauriem neaizgāju, tie bija pa maksu un es knapi vairs vilku kājas.

Kā pēdējo apmeklēju mākslas muzeju. Labs muzejs, kurā var atpūtināt smadzenes. Var pastaigāties, apskatīt ķīniešu, japāņu mākslu, traukus, skulptūras un apģērbu, arābu paklājus un citus daudz maz vietējus un ne tik vietējus nieciņus un ne tik mazas lietiņas. Ļoti liels, sadalīts pa dažādiem laikmetiem un nācijām. Šajā muzejā uzkavējos ļoti īsu laiciņu, vairs galīgi nebija spēka klaiņot pa n-tiem stāviem un skatīties uz marmoru, bronzu, kleitām un citiem vēstures lieciniekiem.

Piecas stundas muzejos ir mazliet par daudz. Smadzenes nogurst un vairs nespēj uztvert informāciju. Gandrīz vai jāvelta 2 dienas tiem muzejiem, vienu dienu zinātne un māksla, otru daba un māksla.

Londona, 2010.04.11

Pastaiga gar Temzu

Gar pastaiga sanāca. 6 stundas. Piecas no tām uz kājām. Pēc kartes spriežot apmēram 7 jūdzes. Ļoti daudz bildes, daudz kas atkārtojas un no dažādiem skatpunktiem.

Sāku ar došanos uz Westminsteras staciju. Bija divi varianti - daudz stacijas braucot pa riņķi, vai 4 stacijas ar vienu pārsēšanos. Izvēlējos otro, izmēģināju Jubilejas līniju. Westminsteras stacija ir skaista no inženierijas skatpunkta, n-tie līmeņi, lielas metāla konstrukcijas, divas metro līnijas, kas krustojas. Pirmais ko pamanīju izejot ārā bija "nekas", kamēr nepacēlu acis uz augšu. Pāri ielai stāvēja Big Ben un blakus parlamenta ēka. Līdz Westminsteras abatijai neaizgāju, jo nezināju kur tieši viņa ir, izrādās parlaments bija priekšā.

Pēc tam aizčāpoju līdz London Eye, panorāmas ritenim. Ļoti daudz cilvēku, daudzi izklaidējas, daudzi izklaidē. Satiku mērkaķi, Dārtu Veideru, daudzas dzīvas statujas, hameleonu, žonglieri un citus mošķīšus. Iztaigāju dzelzceļa tiltu, kuram abās pusēs uzbūvēti gājēju tilti, ļoti smuki, iekārti baltās vantīs.

Kad tiku līdz Millenium Bridge tiltam, tad sapratu, ka tas ir tieši pretī Sv. Paula katedrālei, tai pašai, uz kuras trepēm es esmu ēdis pusdienas. Un es pat nezināju!, man neviens nepateica! Pirmo reizi apgāju riņķī visai katedrālei, nopirku augļu asortus pusdienām un katedrāles dārzā apēdu tos. Izpētīju tilta stabilizācijas vantis, atradu, ka zem tilta ir 2m augsta, pēdējo 2000 gadu vēstures reprezentācija stikla piramīdā, kurā attēloti svarīgākie notikumi pēdējo 2000 gadu laikā Londonas, kristietības un zinātnes vēsturē. 2 metri jo tas ir 2000mm un MM romiešu skaitļiem ir 2000. Netālu ir saules pulkstenis, kas arī dāvināts pilsētai kā dāvana ieejot jaunajā tūkstošgadē. Pēc kartes zināju, ka kaut kur tuvumā ir Šekspīra teātris, bet nevarēju atrast, līdz uz tilta malas pamanīju plāksnīti ar norādēm. Tad arī atradu ārēji veco koka ēku ar baltajām sienām un siena jumtu. Interesanta ēka, bet iekšā neiegāju, diezgan dārga ieeja (~10 mārciņas) un man gribējās redzēt vairāk no pilsētas.

Ejot tālāk beidzās pastaigu iela gan Temzu un manā priekšā bija kuģis. Vecs, koka kuģis. Burinieks. Golden Hinde. Paejot vēl gabaliņu tālāk ieraudzīju Temzā milzīgu karakuģi. Arī tas ir tūrsima objekts, uz tā var uzkāp par ~12 mārciņām. Un tad bija Navigātors (skatīt bildes), interesanta animēta skulptūra.

Pilsētas dome (City Hall) ir dīvaina ēka, liela un plaša laukuma maliņā, šķiba un dabīgi apaļīga, kā vārīta ola, kas sagriezta šķēlītēs. Un tur pat netālu ir Tauveras tilts (Tower Bridge). Kolosāls vēstures piemineklis, funkcionējošs, joprojām strādājošs, tiešām iespaidīgs. Arī tajā ir iespējams apskatīt dzinēju telpu, un uzkāpt aukšā un šķērsot tiltu augstāk par to kuģu mastiem, kuri izmanto šo paceļamo tiltu, lai iekļutu dziļāk salā.

Šķērsoju tiltu un devos gar pili debesskrāpju virzienā. Tas ir komerciālais centrs laikam, tik maz cilvēku pilsētā es sen nebiju redzējis, brīžiem es biju vienīgais uz ielas, viens pats pilsētas centrā.

Un tad es aizgāju uz Liverpūlas staciju, noguris, sāpošām pēdām ar domu iesēsties metro un braukt uz viesnīcu. Bet nekā! Izrādās tā ir viena no tām retajām stacijām, kurā metro stacija ir pieejama tikai darbdienās no 07:00 līdz 23:00. Nācās čāpot uz nākamo staciju, Moorgate, stacija, kurai blakus man pagājušo nedēļu bija mācības.

Man kolēģi teica, ka Kings Cross St. Pancras stacija esot atjaunota un, par cik mans metro gāja tai cauri, es izlēmu apskatīt arī to. Iespaidīgi. Milzīga telpa, zem jumta, gaišs, saglabātas vecās, oriģinālās ķieģeļu sienas, vairums iekšsienu veidotas no stikla. Mazliet atgādina slimnīcu, dēļ izteiktās tīrības sajūtas.

Londona, 2010.04.10

Pusdienas

Šodien pusdienās izgājām lielākā bariņā ar mērķi aiziet līdz tuvējam parciņam, kur apēst pusdienas. Pa ceļam visi nopirka pa paciņai ar kaut ko ēdamu. Gājām apmēram 10 - 15 minūtes pa galveno ielu, tad pa mazāku nogriezāmies un tad starp mājām, pa šaurām ejām, nokļuvām iekšpagalmā. Es biju pārsteigts par to, cik ļoti parks ir noslēpts, jo, lai to atrastu, vajag kādu zinātāju. Izrādās, ka te vairumam no parkiem ir "darba laiks", laika intervāls, kura laikā parkā ir iespējams ieiet no ielas, pa nakti tiek aizvērti un aizslēgti vārti.

Izrādās, ja paiet pa ielu mazliet tālāk no ofisa, tad var redzēt Londonas "gurķīti" (skatīties 2.-o bildi 3.-jā rindā). Tagad paskatoties ārā pa viesnīcas logu es saprotu, kur atrodas ofiss, un ir sajūta, ka es pat varu redzēt gan Sv. Paula kategrāles jumtu, gan arī Centrālās krimināltiesas jumtu, bet papētot sīkāk, protams, nevaru tos atrast.

Te ir pāris bildes no šodienas pusdienām:

Londona, 2010.04.09

Rīt un parīt plānoju apmeklēt:

1. 3 muzejus: Zinātnes muzeju, Vēstures muzeju un Viktorijas un Alberta muzeju - visi trīs atrodas vienā rajonā, starp citu, visos muzejos esot bezmaksas ieeja, izņemot speciālās izstādes; varbūt arī aizčāpošu līdz Bekingemas pilij, ja būšu spējīgs, it kā nav nemaz tik tālu no viesnīcas
2. nostaigāt gar Temzas krastu un apskatīt: Big Ben, Parlamentu, London eye, Millenium gājēju tiltu, Šekspīra teātri, Pilsētas domi, Tower Bridge tiltu un Londonas "gurķīti"
3. nez vai sanāks, bet vēl plānoju nostaigāt līdz Britu muzejam pa Oxfordas ielu, kura, ar saviem 548 veikaliem, esot blīvākā un noslogotākā tirdzniedzības iela eiropā

Ceturtdiena - alus diena?

Nezinu, kas šodien notika vai notiek, bet metro gandrīz nebija cilvēku. Mājās braucu apmēram taja pašā laikā kā citus vakarus. Cilvēku gandrīz nebija, pat nebija jāspiežas un bija brīvas sēdvietas. Uz ielas ap bāriem pulcējās lieli bari cilvēku, dzerot aliņu. Viesnīcā kaut kādas saviesīgas vakariņas. Prasiīju, kam par godu, man nemācēja atbildēt, tikai teica, ka svinīgas vakariņas. Cilvēki uzvalkos un vakarkleitās blandījās pa visu viesnīcu.

Ēšanas paradumi šeit būs jāpārskata, te nav Berlīne, kur uz katra stūra ir ēstuve. Te ir uzkodu/svietmaižu sabiedrība. Veseli veikali, kuros ir ēšanai gatavas paciņas. Viss, ko vien var kāds gribēt ēst, grauzt, uzkost, piekost vai iekost. Daži pērk sviestmaizes, daži ceptu vistas fileju, daži čipšu paku un dip-mērci, citi augļu asorti kasti vai šokolādes batoniņu. Pie tam, tas viss nav lēti, bez 5 mārciņām neko daudz nenopirksi. Kad pirkums veikts, tad daži dodas atpakaļ uz ofisu, lai tur, pie kompja strādājot, ieguvumu lēnā garā piegrauztu pie darba. Citi iet āra uz ielas un sēžas uz apmalītēm, baznīcas trepēm vai citām sēdēšanai daudz maz piemērotām vietām un "ēd ārā". Man pietrūkst Berlīnes ar n-to dažādu ēstuvju izvēli, kur par 5 līdz 7 eiro varēja paēst ļoti labas un siltas pusdienas. Ja mūsu nākotne ir sviestmaižu kultūra, tad man tādu negribās. Labāk kā Berlīnē, daudz, dažādi un lēti.

Vakar aizčāpoju līdz Marble Arch un Hyde park. Apstaigāju tuvāko stūri, nekas interesants, diezgan liela zāles platība, koku maz, un tikai pa maliņām. Vakariņām parkā neko nenopirku, nevarēju izvēlēties, kurā arābu veikalā kaut ko pirkt. Uz manas ielas, kas pa viesnīcas logu redzama, praktiski visiem veikaliem ir uzraksti arī arābu valodā. Ir vairākas ūdenspīpju smēķētavas. Daudzi mobīlo veikaliņi, mazas augļu tirgotavas un dažas ēstuves. Indiešu ēstuves nemanīju, bija viena ķīniešu, vairākas arābu un viens McDonalds.

Dažas bildes, ko uzņēmu paceļam uz un no darba.

Londona, 2010.08.06

Stikls, betons, progress

Šodien, pastaigājoties pa centru un gar viesnīcu ievēroju, ka, vismaz šīs dažas vietas, ko es apmeklēju pašlaik, ir izteikti bez zaļumiem. Pie dažām mājam ir "mauriņš", ja tā var nosaukt pāris kvadrātmetru pleķīti, kurā aug kāds krūms, koks vai zālīte. Kopsummā dabīgs zaļums ir diezgan reta parādība. Ir vietas, kur ir puķupodi uz ielas, bet man liekas, ka par maz. Jā, ir vairāki lieli parki, dažām baznīcām ir zaļā zona riņķī, bet nepamet sajūta, ka ļoti daudz zaļās platības ticis ziedots betonam, stiklam, "progressam".

Arhitektūra arī ir diezgan dīvaina - ir sajūta, ka netiek pieļauta augsta apbūve dēļ vecām ēkām vai/un baznīcām apkārtnē, bet tas savārstījums, kas sanāk tā visa summā ir dīvains. Veca taverna vienā ēkā, blakus stikla ēka, nākamā ir 100 gadus veca, un atkal betona monstrs. Viesnīcas tuvumā ir izteikti zema apbūve - daudzas 3 stāvu ēkas, salīdzinoši vecas, daudzas būvētas izmantojot vienu projektu. Braucot ar metro arī var novērot tās pašas vecās 3 stāvu ēkas, tieši blakus metro līnijai. Kā cilvēki var tādās dzīvot, grūti saprast, laikam "lēts cetrā" ir svarīgāks par kvalitāti. Šodien pavadīju apmēram 50 minūtes kamēr tiku no ofisa līdz viesnīcai, tas ir ar visu iešanu uz un no metro.

Pusdienas šodien ēdu uz ielas. Progress cilvēkus spiež ņemt sviestmaizes no mājām vai iet uz tuvāko Tesco express veikalu, kur var nopirkt visu ātrām pusdienām. Sviestmaizes, bulciņas, čipsus, augļus, augļu kokteiļus, jogurtus, šokolādītes un dzeramos. Visu, kas vajadzīgs lai varētu paēst pusdienas rekordīsā laikā, neko negaidot, nesildot utt. Es paņēmu kastīti ar lielogu mellenēm un vienu bulciņu - brokastis Hilton viesnīcā ir ļoti labas. Ēšana no tiek burtiski uz ielas, sameklē vietu, kur piesēst un var ēst. Retie soliņi aizņemti, strūklaku malas apsēstas, baznīcas trepes nosētas ar ofisa darbiniekiem, kas iznākuši apsildīties saulīte un apēst progresīvās pusdienas.

Vakarā, atgriezies no darba viesnīcā, izdomāju apskatīt, ko piedāvā vietējais Mark & Spencer veikals. Domāju apskatīt drēbes, bet iekšā atradu ne tikai drēbes. Vēl viens progresa auglis - veikals, kurā var nopirkt ātrās uzkodas. Pieejams ir viss, gan grillēta gaļa, kas tikai jāuzsilda, gan svaiga, gan komplekti ar gaļu un kartupeļiem, gan dažādas maizes, gan bulciņas un svaigi augļi, gan augļu paciņas. Viss, kas vajadzīgs, lai mājās īsā laikā pagatavotu daudzmaz siltas vakariņas.

Rīt plānoju aizstaigāt līdz Marble Arch and Hyde Park - jāpaskatās, kā izskatās parkā, vismaz garām ejot likās ka būs vērts aizčāpot un apēst vakariņu bulciņu parkā uz soliņa :) Ceru, ka spīdēs saulīte vai vismaz būs silts un nelīs. Vienīgi tā metro līnija, kas iet garām parkam ir ļoti noslogota, ļoti daudz cilvēku, maz vietas, karsts.

Zemāk dažas bildes, gan no pagājušās nedēļas trenniņu vietām, gan dažas no šodienas. Diemžēl vairākas bildes nesanāca, jo Gunitas vecajam kabatas foķikam nepatīk spoža saule :(

Londona, 2010.04.06