Dažas bildes

Dažas bildes, kas man atradās uz telefona

Berlīne - Dažādi

Mākslas māja Tacheles

Regulāri ejot pusdienās esmu gājis garām mājai, kas izskatās pēc narkomānu perēkļa Berlīnes centrā (vismaz es iedomājos, ka narkomānu komūna varētu tādā vietā mitināties).

Izrādās, es esmu smagi kļūdījies (varbūt arī ne tik ļoti) - šī vieta ir Tacheles mākslas māja (vēsture un bildes). Jāsaka, diezgan.. hm.. "oriģināla" mākslas māja. Iekšā ir ļoti interesanta mākslas galerija zem klajas debess, kas ir vienlaicīgi arī bārs, tirgotava, dzīvesvieta dažiem. Metāla zirgs, bullis un citi interesanti veidojumi no metāla. Visu laiku skan mūzika, gan bumsi-bumsi, gan arī diezgan mierīga, cilvēku ir daudz. Visu laiku. Vietējie stāsta, ka pat 5-os no rīta tur vienmēr būs cilvēki un tusiņš.

Cilvēki arī dažādi, gan mākslinieki, gan tūristi, gan vienkārši ziņkārīgie un vietējie, gadās āri vecāki ar bērniem un dažreiz ieklīst kāda skolnieciņu grupiņa. Smalkas smiltiņas, ēnainas nojumes un uguns spēles naktī. Galdiņi, kas ir izveidoti no dēļiem starp stabiem vai no veca pacēlāja, krēsli, kas ir šūpoles vai šūpuļkrēsls, nojumes un sienas, kas izveidotas no visa kā, kas ir plakans un ar lielu laukumu. Vietām izskatās pēc geto, vietām pēc klusa, ēnaina stūrīša parkā.

Man patikās. Būšu Berlīnē, noteikti apmeklēšu. Varbūt jau nākamnedēļ sanāks kādu vakaru tur pasēdēt... :)

Es tur apskatīju mākslu, pasēdēju uz mākslas un izdzēru pāris aliņus. Visiem iesaku to apmeklēt, vēlams vakarā, tad paliek interesanti.

Te būs arī pāris bildītes no turienes.

Tacheles

Filmiņas u-bānī

Pagājušo nedēļu katru dienu skatījos maziņas filmiņas braucot metro, bet visu laiku aizmirsu apskatīties, vai tās ir pieejamas internetā. Izrādās, ka ir pieejamas te. Praktiski visas filmiņas rūpējas par pasažieru smaidu. :)

Atkal pie darba

Darbs man deva 6 nedēļas brīvas no Berlīnes, bet tagad atkal jau esmu te, Berlīnē.

Jau otro nedēļu.

Berlīnē nekas daudz jauns nav noticis. Kad aizbraucu, apmērām 50% s-bāņi bija noņemti no sliedēm, jo audits atrada, ka ritošā daļa nav pareizi apkopta un ir bojāta. Tagad noņemti ir 75% s-bāņi, jo audits atrada, ka arī bremzes ir sliktā stāvoklī.

Pilsētā notiek daudzas konferences un izstādes, rezultātā visās viesnīcās ir ļoti augstas cenas.

Šorīt mani viens onka iepriecināja brokastīs viesnīcā. Tāds pavecs, apaļīgs un omulīgs, tāds, kā Santa-Klauss, ar lielu smaidu uz lūpām pajautāja: "Vai Jūs kādreiz arī smaidāt?", uz ko atbildēju: "Tikai pēc pirmās kafijas". :)

Te mēs ar kolēģiem pusdienās bijām izgājuši pagājušajā nedēļā:

Nedēļa Berlīnē

Atkal pagājusi vēl viena nedēļa Berlīnē. Darbā ir izlabotas vairākas kļūdas, pievienotas jaunas "fīčas". It kā nekas tāds sevišķs vairs nenotiek un tuvojas mājās braukšanas laiks. Jāņus šogad atsēdēšu darbā.

Pagājušo piektdien biju darba pasākumā, kur galvenā izklaide bija skatīties, kā kolēģi mācās braukt ar veikbordu. Dažas bildes no pasākuma ir pievienotas zemāk. Diemžēl maijs un jūnijs Berlīnē šogad nav diez ko silti un arī ezera krastā nebija karsti. Labi, ka kompānija apmaksāja ne tikai izklaidi, bet arī vakariņas. Pirmo reizi nogaršoju ceptas kukurūzas vālītes un tās man garšoja.

Sanāca izbaudīt izslavēto vāciešu punktualitāti. Braucot uz pasākumu bija paredzēts, ka autobusam jāsavāc mūs pieturā 17.30, un tiešām, tieši 17.30 piebrauca mūsu autobuss. Atpakaļ braucot uz vilcienu autobuss mūs aizveda tā, ka paspējām aiziet līdz peronam, kad jau tika "padots" vilciens. Ērti. Te gan jāpiebilst, ka viens itāļu kolēģis šo komentēja kā izņēmumu un raksturoja vāciešus kā "attālus itāļu kaimiņus".

Brīvdienās bijām aizdevušies uz KaDeWe (uzmanīgi - lapā ir skaņa!) apskatīt otro lielāko universālveikalu Eiropā (pirmais ir Harrods Londonā, kuru arī vajadzēs apskatīt kaut kad nākotnē). Jāsaka, ka liels un dārgs arī. Nav paredzēts ierindas pircējam. Atradām Amandai smuku kleitiņu, cena iespaidīga - 120 eiro. Nenopirkām.

Mēģināsim šo nedēļas nogali pavadīt kaut kā sakarīgi, bet tas varētu būt grūti - abas dienas sola lietu. Ja būs kaut kas interesants, uzrakstīšu.

Dažas bildes...

Amanda

Wakeboard

Amanda pozē

Amanda

Vakardienas retrospekcija

Vakar sanāca mazliet pastaigāties pa tām Berlīnes daļām, pa kurām vēl nebijām staigājuši.

Viss sākās ar to, ka Lita grib, lai mēs palīdzam viņai nopirkt zābaciņus veikbordam. Nācās aizbraukt līdz specializētajam veikalam, kurā it kā tiem vajadzētu būt pieejamiem. Zābaciņus neatradām, bet attiecīgo rajonu mazliet izstaigājām. Jāsaka, ka tas rajons mazliet atgādināja Rīgas kluso centru - praktiski nav cilvēku, baigais miers, bet kā aiziet aiz stūra, tā ir liela iela, pa kuru nepārtraukti traucas mašīnas un staigā cilvēki.

Īstenībā, ja salīdzina ar centru, rajons izskatījās tāds mazliet noplucis. Ļoti daudz ielu remontdarbu, un virszemes metro stacija mazliet atgādināja padomju laiku Rīgas centrālo staciju. Īsti nemāku pateikt, kas bija tas galvenais moments, bet summā tas varētu būt viss: gan stacijas metāla konstrukciju zāles zaļā krāsa, kas sen nav tikusi atjaunota un vietām nolupusi, gan šaurās trepes, gan mazie, domājams, senāk arī lietotie biļešu tirdzniecības lodziņi un plakātiem paredzētās vietas, gan šaurais perons un mazliet noplukušie, pelēkie un sen nemazgātie stikli stacijas jumtā. Varbūt efektu pastiprināja viens spilgti zils moskvičs.

Pēc pusdienām mēs aizdevāmies uz daudzu Latvijas iedzīvotāju sapni - lēto mēbeļu un mājas preču veikalu IKEA. Par šo veikalu es līdz šim biju augstākās domās un tagad jūtos mazliet vīlies. Te gan jāpiemin, ka apgrozījums viņiem ir nenormāls - šis bija pirmais veikals Berlīnē, kurā bija ļoti daudz cilvēku, kuri tiešām iepirkās. Pie visām, apmēram 30, kasēm bija konstantas rindas. Pie katrām 4 ekspress kasēm, kur cilvēki paši var ieskenēt savus pirkumus un norēķināties ar maksājuma kartēm, dežūrē viens darbinieks, kas palīdz ar ieskenēšanu un pieskata, lai kaut ko nenozog.

Cilvēki pērk visu ko - sākot ar orhidejām, traukiem un citiem sīkumiem, beidzot ar skapjiem, gultām un citām liela izmēra mēbelēm. Veikals ir izkārtots 2 stāvos, kur katrā ir marķēta galvenā pircēju "taka" (lai milzīgajā angārā nepazūd), pa kuru pārvietojas visi pircēji vienā virzienā, bet malās ir izvietotas preces. Preces ir gan vienkāršos plauktos (pat plauktiem ir IKEA kods un cena klāt), gan veselās istabu instalācijās. Bija pat vairāki 2-3 istabu "dzīvokļi", kuros pilnīgi visām mantām ir klāt IKEA kods un cena - divstāvīgām gultām, katrai segai un spilvendrānai, spilveniem un paklājiem, vannas istabas spoguļiem un plauktiņiem, podam un visām lampām visās "istabās". Katram krēslam un galdam, katrai dakšiņai un glāzei. Vienīgās butaforijas bija TV, datori un cita elektronika. Es līdz šim nevarēju iedomāties, ka IKEA piedāvājums ir tik plašs.

Ļoti daudz kas tur izskatījās vienkāršs un prasts, bet cena arī ir ļoti zema. Un, ja paanalizē, kādas mēbeles bija iepriekšējā un pašreizējā dzīvoklī, tad jāsaka, ka ļoti liela mēbeļu daļa nāk tieši no IKEA. Ja klients negrib kaut ko unikālu, bet vienkāršu, praktisku mēbeli, tad to ir ļoti reāli nopirkt tieši IKEA.

Uz IKEA braucām kā uz muzeju - tikai apskatīt, bet beigās nenoturējāmies un iztērējām 5 eiro.

Lietavas Berlīnē

Pēc atgriešanās no Latvijas var teikt tikai vienu - Berlīnē regulāri līst. Ielidojot nācās apskatīt Berlīni no augšas, jo tikko bija beidzies pērkona negaiss (pēdējos zibeņus redzējām no lidmašīnas loga). Trešdien, ceturtdien un piektdien katru dienu kādā brīdī lija, no rīta, pusdienlaikā vai vakarā.

Vakar izskatījās, ka nelīs, tāpēc devāmies garā pastaigā uz Potsdamas laukuma tuvumā esošo Tiergarten, pa ceļam ieejot tuvējā lielveikalā iepirkties. Izstaigājāmies labi, kādas 7 stundas bijām prom. Iztērējām vairāk par 100 eiro. Paēdām vjetnamiešu ēstuvē un atpakaļ braucām ar metro vienu staciju, jo ārā sāka nežēlīgi gāzt.

Šodien aizdevāmies iepazīšanās braucienā uz Wannsee. Gribējām atrast pludmali, kur varot pasauļoties un papeldēties. Pludmali atradām - tā atrodas ezera otrā krastā. :/ Darba kolēģis man neizstāstīja īsti precīzi, kurā pieturā jākāpj ārā. Nākamreiz kāpsim ārā vienu pieturu ātrāk, tad vajadzētu varēt tikt līdz pludmalei vienkāršāk.

Wannsee ir smuka pilsētiņa, atgādina mazliet Mežaparku. Izskatās, ka vairumam cilvēku pilsētā ir pašiem savas laiviņas vai jahtas, kuras šādās dienās tiek izmantotas, lai laiski pavizinātos pa ezeru. Tāpat, kā Mežaparkā un Baltezerā, arī Wannsee ir daži vienlīdzīgākie, kuriem pienākas privāta un tieša pieeja ezera krastam.

Šodienas galvenie guvumi ir sekojoši:

• Uzzinājām, kur varēsim braukt sauļoties un peldēties,
• Iegādājāmies 2kg lielu ķiršu pa 10 eiro (veikalā vakar bija pa 8 eiro/kg),
• Nopirkām pagaršošanai pitaju jeb drakona augli.

Un tagad ārā līst. Atkal. Pat ar krusu!

Wansee

Garās brīvdienas

Piektdienu paņēmu brīvu, lai varētu uzņetm ciemos vecākus. 3 dienas intensīvas klīšanas pa Berlīni pamatīgi nogurdina. :)

Zemāk ir dažas bildes no šīm 3 dienām.

2009.05.17 - Vecāki ciemos

Vācijas Tehnikas muzejs un Spektrum

Esmu sajūsmā! Tieši tādiem ir jābūt tehnikas muzejiem. Vairums exponātu ir brīvi pieejami un aptaustāmi, tikai dažiem ir klāt zīmite "Neaiztikt". Un Spektrum-ā vispār nav ar rokām neaiztiekamo eksponātu.

Muzejs ir milzīgs. Mēs tur pavadījām gandrīz 6 stundas, bet ar to bija par maz, lai apstaigātu visu. Daudzām iekārtām muzejā ir demonstrāciju laiki, kad tiek parādīts, kā darbojas slūžu trepes kuģiem, vai ar perfoplāksnītēm ieprogrammēta automātiskā jostu aušanas iekārta. Var redzēt un pats darbināt vēja tuneli un ūdens tuneli dažādiem kuģu korpusiem.

Mēs izstaigājām tikai muzeja jaunās ēkas visus 4 stāvus, kuros varēja apskatīt gan kuģa arheoloģisko izrakumu, gan kuģa tvaika dzinēju, gan iekšdedzes dzinēju ar daudzu elementu šķēlumiem un griezumiem. Vairākus mazākus kuģīšus un vienu velkoni. Viens stāvs bija veltīts vēsturisko kuģu maketiem.

Divi stāvi bija veltīti aviācijas attīstības vēsturei, sākot ar gaisa baloniem un pirmajiem Ikara spārniem, beidzot ar iznīcinātājiem, spārnotajām raķetēm un lidojošā spārna modeli. Bija apskatāmi pat vairāki izlietoti raķešu dzinēji.

Muzejā pašlaik darbojas speciāla ekspozīcija matemātikai, kuras ietvaros var pašķirstīt pirmos 2 sējumus skaitļa π pierakstam, katrā pa vairāk kā 1000 lapaspusēm, vai palasīt skaitļa divi trīsmiljonajā pakāpē pierakstu 3 sējumos. Paspēlēties ar simetrijām, izmantojot spoguļus un izpētīt fraktāļus dabā un matemātikā. Redzēt četrdimensiju kuba izklājumu 3 dimensijās un zelta griezumu dabā. Uzspēlēt ruleti un saprast varbūtību teoriju un eksperimentēt ar skaņu, gaismu, fiziku un Pitagora teorēmu.

Muzeja vecajā spārnā ir ekspozīcijas dzelzceļa attīstībai, papīra un tekstila izstrādei, elektrībai, foto un video attīstībai un daudz kam vēl citam.

Spektrum mēs pavadījām tikai 2 stundas, kamēr izstaigājām visus 4 stāvus. Katrā stāvā bija speciāli eksperimenti: vienā - attēla uztverei, citos -skaņai, elektrībai un gaismai. Visu drīkst un pat vajag izmēģināt, eksperimentēt un saprast. Pat augstsprieguma īssavienojumus varēja uztaisīt.

Četri ar pus eiro par šo nav daudz maksāts, visiem iesaku!

Dažas bildes no muzeja...

2009.05.10 - Tehnikas muzejs

Tagad vēlos apmeklēt līdzīgos eksperimentu muzejus Helsinkos un Londonā!

Vektorgrafika un Javascript

Pagājušonedēļ vajadzēja veikt izpēti par SVG un VML, abi ir XML, pielietojamību dažādos pārlūkos. Izrādījās, ka SVG ir W3 pieņemts standarts, bet M$ sākumā bīdīja savējo VML. Rezultātā tagad visi pārlūki, izēmot IE, uztur SVG, bet IE uztur tikai VML.

Radās ideja, veikt SVG convertēšanu uz VML pa tiešo uz IE izmantojot Javascript un XSL. Pamanījos atrast vienu XSL bibliotēku, kas it kā veic šo darbiņu. Pat kaut kas sanāca - konvertācija notika, bet iegūtias VML ne vienmēr izrādās ir pareizs, bet atrast kur ir kļūda(s) 600 KB lielā XSL failā ar vairāk kā 13 tūkstošs rindiņām nav viegls darbs, itsevišķi tāpēc, ka to XSL ir rakstījis kāds itālis - visi komentāri un mainīgie itāļu valodā. :) No otras puses, sūtīt klientam pus megabaitu lielu failu, lai veiktu pāris kilobaitu lielu failiņu konvertāciju, arī nav prāta darbs.

Radās ideja par citu pieeju problēmai. Eksistē vairākas dažādas Javascript bibliotēkas, kas veics dinamisku vektorgrafikas zīmēšanu izmantojot SVG līdzīgas Javascript komandas, bet ģenerē rezultātu atkarībā no izmantotā pārlūka. Pamēģināju vienu no tām, Raphael JS, iespaidi ir pat ļoti patīkami. Maza un ērta bibliotēka, sarakstīta izmantojot Javascript funkcionālās valodas īpatnības - closures. Un ja vēl pieliek klāt XmlHttpRequest, tad var iegūt pat ļoti interesantus rezultātus. Vajag tik idejas :)

Dažas no citām, neizmēģinātām, bibliotēkām: dojo.gfx, svg2vml, ExplorerCanvas, YUI paplašinājums vector-graphics-ext.

Jaunie apartamenti

Jau gandrīz 2 nedēļas dzīvojam jaunajos apartamentos. Esam iejutušies un diezgan apmierināti ar jauno dzīvesvietu valdības kvartālā, iziet pastaigāties vakarā arī ir daudz patīkamāk nekā pirms tam - apkārtnē praktiski nav lakataino turku :) Pašlaik ir tikai viens mīnuss - pa nakti darbojas apkure, kā rezultātā ir izteikti karsti, bet nu es jau sāku pierast.

Jaunais dzīvoklītis ir mazliet mazāks un ne tik gaišs kā iepriekšējais, bet visu galveno Berlīnes centra apskates objektu tiešais tuvums atsver šīs mazās neērtības. Pie tam, mums jau tikai vairs uz 2 mēnešiem viņu vajag. Metro stacija atrodas burtiski zem logiem (pašlaik gan remontējas, un otra ieeja ir apmēram 150m no mājas). Milzīgs, Rimi tipa, veikals atrodas 2 stāvus zemāk, līdz ar to vairumu lietu varam iegādāties nekur tālu neejot.

Uz otras ielas pie mūsu mājas atrodas gan vairākas ministrijas, tai skaitā arī ar krāsas traipiem 1.maijā "izdekorētā" Finanšu ministrija, gan vairākas vēstniecības (Ziemeļkorejas tautu republikas vēstniecība ir praktiski pāri ielai), gan arī daudzas mazas ēstuvītes, piemēram, ķīniešu restorāns, sušī klubs, indiešu un vjietnamiešu ēstuvītes, tālo austrumu dienvidu veģetārā virtuve, pāris krodziņi (vienā pat ir Guiness pieejams), viens lielāks restorāns ar eiropas virtuvi un kebabu ēstuve tieši zem logiem. Pāri ielai atrodas Čehu arhitektūras piemineklis.

Līdz vairumam galveno ievērības un apskates objektu ir apmēram 2 - 3 kvartāli, gan līdz Frīdrihštrāsei ar visiem tās veikaliem, gan līdz Brandenburgas vārtiem un milzīgajam parkam pie tiem, gan līdz Potsdamas laukumam un Sony centram (dažas bildes te), gan līdz Chekcpoint Charlie un Berlīnes mūra paliekām.

Šovakar bijām aizgājuši līdz Sušī klubam, kuram šodien aprit 3 gadu jubileja. Varēja ēst sušī no zviedru galda par 12 eiro cik vien lien iekšā. Es gan paņēmu šo to no ēdienkartes, jo man sušī nepatīk, bet Evita pieēdās tā, ka tagad pūš un elš aiz sāta sajūtas. :)

Par cik rīt visi veikali ir slēgti, mēs šodien mazliet iepirkāmies, bet rīt plānojam aizdoties uz Berlīnes Tehnikas muzeju un zinātnes centru Spectrum. Man būs ļoti interensanti, cerams arī meitenēm patiks...

Svētdiena - atpūtas diena

Šodiena sākās lēnām un gausi - vakardienas intensīvās mentālās pusdienas lika šodien manīt - darīt negribējās neko. Pabumbulējām pa mājām un pēc tam, kad meitenes bija pagulējušas diendusu, devāmies uz Šarlotes parku pastaigāt. 

Šodien, kā jau svētdienā, Berlīnē visi veikali ir ciet un pilsēta ir izteikti tukša. Aizdevušies uz parku, sapratām, kur slēpjas Berlīnes iedzīvotāji brīvdienās - visi parka zālieni pilni ar vietējiem. Daži baro pīles, daži sauļojas, daudzi braukā ar riteņiem vai spēlē badmintonu. Vienvārdsakot - vietējie brīvdienās pamet betona džungļus un dodas tuvāk pie dabas. 

Šis parks, salīdzinot ar Sansussi parku, ir krietni mazāks, bet tuvāk Berlīnes centram un sabiedriskajam transportam. Pastaigu ziņā ir ļoti atraktīvs - celiņi ir līkumaini un ar kalniņiem. Ir daudz saulainu vietu un arī paēnu netrūkst. Var apskatīt gulbjus (ir pat viena gulbju ligzda), parastās pīles un to mazuļus, pīles, kādu pie mums nav, gauras, mandarīnpīles un daudzus citus putnus. Cauri visam parkam tek vairākas mazas upītes un netrūkst zaļas zālītes, uz kuras, atšķirībā no dzimtenes galvaspilsētas parkiem, drīkst sēdēt.

Šarlotes pils parks

Muzeju diena

Šodien uztaisījām pirmo muzeju dienu. Es metro stacijās biju pamanījis AquaDom 25m augstā akvārīja reklāmu un gribēju to apmeklēt, bet Evitai gribējās redzēt Berlīnes dabas muzeju.

Aizbraucām uz Alexanderplatz un devāmies AquaDom virzienā, kas, izrādās, atrodas pašā centrā. Mazliet pablandoties apkārt īstajai ēkai, atradām ieeju. Pie ieejas mazliet nošausminājāmies par cenu - 16.95 eiro vienai personai. Saņēmāmies, atdevām naudiņas un devāmies iekšā. Jāatdzīst, ka man patika. Izrādījās, ka tur ir ne tikai tas lielais akvārijs, bet pirms tam ir iespēja apskatīt daudzas citas zivis un zivtiņas. Apskatījām gan vietējās upēs augošās zivis, gan tuvējā Wannsee ezerā mītošās, gan jūrās un okeānos peldošās zivis. Iekārtots ļoti gaumīgi, redzēt var daudz ko. Amandai arī patika - sēžot ratos varēja redzēt gandrīz visus akvārījus, jo vairumam akvārīju bija stikla sienas līdz grīdai.

Izstaigājuši mazos akvārījus, devāmies cauri suvenīru veikalam uz lielo. 25m augstais, cilindriskais akvārijs ar miljons litriem ūdens, vairāk kā 1500 zivīm un stikla liftu iekšpusē ir ļoti iespaidīgs. Gandrīz vai apskaužu tos cilvēkus, kuru viesnīcas numuriņu logi iziet uz šo krāšņumu, jo akvārijs atrodas viesnīcas iekšpagalmā. Mēs trāpījām gandrīz uz barošanas laiku - zivis jau virzījās uz augšpusi un tur to koncentrācija bijā izteikti liela.

Pēc akvārīja izbaudīšanas, paēdām pusdienas (22 eiro divām personām) austrumu restorānā turpat pie lielā akvārija un devāmies uz dabas muzeju.

Dabas muzejs Berlīnē ir plašs, interaktīvs un izteikti haotisks. Salīdzinot ar Rīgas ir plašāks, bet Rīgā ir labāk atdalītas ekspozīcijas. Man, personīgi, Dublinas muzejs patika labāk gan par Berlīnes, gan Rīgas muzejiem. Ļoti daudz eksponātu, pāris kolekcijas ir ļoti labas, dažas gan likās noputējušas. Skeletu interaktīvā "apģērbšana" un video stāsts par visuma izcelšanos un attīstību bija interesanti. Secinot, ģimenes biļetes cena, 11 eiro, bija atbilstoša.

Bildes zemāk.

2009.04.25 - Muzeji

Sprinta beigas

Vakar bija pēdējā Scrum sprinta pēdējā diena. Notika iespēju demostrēšana visām ieinteresētajām personām. Viss bija labi, gandrīz viss kam bija jāstrādā, strādāja. Diemžēl to daļu, kuras rakstīšanā es pieliku savus pirkstiņus, neparādīja, jo cilvēks, kas bija atbildīgs par demo sagatavošanu, nebija sagatavojies. Žēl, mazliet...

Jāatdzīst, ka neko neparādīja ne tik daudz viņa dēļ, cik citas komandas neizdarību dēļ. Otra komanda vakar kaut ko pamainīja tā, ka vakar vairs nevarēja palaist ne uz iekārtas, ne uz emulātora. Lai arī it kā projekts ir iekļāvies laikā un it kā viss ir kā nākas, un kodam vajadzētu būt jau daudz maz stabīlam, diemžēl tas tā vēl nav. Cerams, ka kods nostabilizēsies nākamās nedēļas laikā.

Tagad sāksies 2 vai 3 nedēļas gara kļūdu labošanas fāze, vairs nekādas jaunas iespējas netiks pievienotas. Ko es darīšu šajā projektā pēc 2 nedēļām, pagaidām nezinu, ceru, ka uzzināšu nākamnedēļ.

Amandai gads!

Amandiņas pirmā dzimšanas diena ir nosvinēta - ar patīkamu pārsteigumu par dāvanu - muzikālo akvāriju (prieks acīs un skaļš "ēee"), puķu pušķi un pirmo pagaršoto dzimšanas dienas tortes gabaliņu ar neiztrūkstošo svecītes pūšanu. Jubilāriņš kopumā savā dzimumdienā bija stipri vien niķīgāks nekā parasti un gandrīz neko pa visu dienu netika ēdusi. Laikam gan tas jāskaidro ar to, ka viņa jūt, ka šodien mammīte un tētis tādi savādāki nekā parasti, un tas rada stresu ne tikai viņiem (jo gribas taču visu labi izdarīt), bet arī pašam jubilāram. :)

Amandas pirmā jubileja

Mazliet atpūtas

Vakar nebija interesanti - iepirkāmies, pavadījām veikalā apmēram 4 stundas. Un vakar vēl bija pirmā mākoņainā diena pēdējo 3 nedēļu laikā. Toties šodien atkal saule pa zemes virsu staigā. Mazliet gan pūš vēss vējiņš, bet toties te ir silti, var pat sauļoties, nevis tā kā dzimtenē. Kolēģis, kas Helsinkos aizkomandēts, sūrojas, ka tur knapi virs nulles, cits ziņoja, ka ceturtdien somi tika aplaimoti ar pirmo saulīti. Patīkami, ka mēs esam Berlīnē. :)

Šodien aizbraucām uz centru ar vienu mērķi - izbraukt pa Spree upi ar kuģīti un pie reizes mazliet pastaigāties, nopētīt, kurā vietā būs jaunie apartamenti. Izbraucām gan ar kuģi, gan izstaigājāmies, atkal Brandenburgas vārtus apskatījām. Bija labi, cilvēku arī krietni mazāk nekā Lieldienās.

Dažas jaunākās bildes var apskatīt zemāk.

2009.04.19 - Pastaiga Berlīnē

5 minūtes

Šodien izgāju no mājas apmēram 5 minūtes vēlāk nekā vakar. Pamanīju būtisku atšķirību tajā, kas notiek uz ielas.

Vakar mana tuvējā iela bija pilna ar mašīnām, pirmo reizi redzēju sastrēgumu. Metro vakar bija pilns. Labi, ne kā siļķes mucā, tā vēl neesmu redzējis, bet praktiski visas sēdvietas bija aizņemtas un daži cilvēki pat stāvēja kājās.

Šodien, kā parasti, iela bija tukša, apmēram 5 mašīnas uz visas ielas un metro atkal varēja izvēlēties labāko vietu kur sēdēt.
Rīgā nekad nebiju novērojis, ka pāris minūšu intervāls var radīt tik lielu atšķirību satiksmē. Brīžiem rodas sajūta, ka Rīgā dzīvo vairāk cilvēku nekā Berlīnē. Jāsaka, ka Rīga ir krietni vairāk mašīnu, jo mazāk cilvēku izmanto sabiedrisko transportu, laikam tāpēc, ka tas ir knapi lietojams, neērts un lēns.

Patīkami pārsteidz arī šoferu pieklājība Berlīnē, visur palaiž, riteņbraucējus respektē, joprojām nevaru pierast. Patīkami.

Amandas pirmās Lieldienas

Lieldienas pagāja. Amandai bija interesanti. Pirmais saldējums, pirmo olu sasišana, pirmais olas dzeltenums. Dokumentētie kadri zemāk.

Amandas pirmās Lieldienas

Lieldienas Citadelē

Šodiena sākās ar zvanu zvanīšanu visās tuvējās baznīcās. Putni čivina, saule silda, baznīcas zvana gandrīz katru stundu. Mierīgs dienas sākums. Rezultātā bez steigas un lēnu garu pabrokastojām.

Pēc garā rīta cēliena izdomājām aizbraukt uz Lieldienu pasākumu Citadelē. Ieeja maksa nebija diez ko liela - tikai 9 eiro no deguna. Lai arī maksa nav zema, vienreiz pa 3 dienām samaksāt kaut kur par ieeju jau var. :) Un ar šīm biļetēm var arī apmeklēt visas citas izstādes, kas tur ir pieejamas.

Citadele ir vēsturiska apmetne, vēlo viduslaiku forts. Šodien tur tika organizēti daudzi viduslaiku tirgusdienām raksturīgi pasākumi. Tirgošanās ar stopiem, ādas izstrādājumiem, apģērbiem. Rotkaļu un kalēju darbnīcas. Ielu muzikanti, akrobāti, zobencīņas un bruņinieku cīņas uz zirgiem.

Izstaigājāmies, izpētījām visu, es uzkāpu novērošanas tornī un paskatījos uz Berlīni no augšas. Arī no turienes varēja redzēt Berlīnes TV torni.

Pēc apmēram 3 stundām Citadelē, mēs devāmies mājup. Turpceļā konstatējām, ka braukt 15 pieturas ar U-bāni pazemē nav interesanti, tāpēc ar kājām devāmies cauri Spandau vecpilsētai līdz tuvējai S-bāņa stacijai. No tās tad arī braucām 15 pieturas pa virszemi. Amanda arī bija sajūsmā, ka varēja stāvēt uz krēsla un skatīties uz garām skrienošo Berlīni.

Nokļuvuši mājās, aizgājām uz jau pierasto ēstuvīti pie mājas, kur saimnieks uzreiz mūs atcerējās un paziņoja, ka VISA maksājumu karšu problēma esot atrisināta, līdz ar to tagad atkal varot pieņemt VISA kartiņas.

Vakariņās Zwei Kaiserschnitzel und zwei Bier, bitte. Olas krāsosim rīt :)

Berlīne - 2009.04.12 - Citadelle