Šodiena sākās ļoti agri, jau 06.00 no rīta. Un tikai tādēļ, ka vienīgais pieejamais laiks dzīvokļa tīrīšanas komandai bija 06.30. Piezīmēšu, ka es mēģināju sazvanīt apkopšanas dienestu, bet saskāros ar izteiktu savstarpēju neizpratni, viņi neprata angliski, bet es - vāciski. Jāsaka gan, ka te vāciešu punktualitāte nostrādāja gandrīz līdz galam - tīrītājas, domājams, ieradās īstajā laikā, bet, kamēr tika līdz 5.stāvam, pagāja kāds brītiņš. Pie durvīm klausījāmies, kā pāris minūtes viņas aizelsušās runāja, ka mazliet jāatpūšas, un tad klauvēšot. :)
Apkopēju komentārs par dzīvokļa tīrību bija vienkāršs: "netīrs - tas nav īstais vārds". Rezultātā divas apkopējas ņēmās ne vairāk, ne mazāk kā divarpus stundas.
Diena darbā salīdzinoši mierīga - dokumentu lasīšana, koda pētīšana, neko nedarīšana utt.
Toties vakarā nācās paspēt daudz ko svarīgu izdarīt, galvenais, jāiepērk ēdamlietas, kuras svētdienā nevar nopirkt, jo nestrādā neviens veikals. Mums ir ērti - netālu atrodas Lidl veikals, bet atpalikušajā Vācijā ar VISA tīkla kartēm norēķināties, redz, nevar, tikai EC/MC kartiņas ņem pretī (par ko mani kolēģi izteicās, ka Berlīnē esot apmēram 5 veikali, kur var norēķināties ar VISA tipa kartiņām, un 10 veikali, kuros vispār var ar karti maksāt). Par laimi, mēs vakar paēdām labā ēstuvē mums kaimiņos, un norēķinājos tur ar savu VISA kartiņu. Izdomājām arī šovakar iekost vieglas vakariņas ar alus kausiņu turpat. Par laimi, vieglas, jo beigās knapi sanāca sīcene, ar ko norēķināties, jo, redz, atpalikušajā Vācijā ieviešot iespēju norēķināties ar čipkarti, automātiski tiek atcelta iespēja norēķināties ar VISA karti. Laikam pie vainas tas, ka dzīvoklis ir bijušajā austrumberlīnē, tā teikt: "soli uz priekšu, divus atpakaļ..."
Ir arī labās ziņas - meitai ļoti garšo franču maizes garoziņa. Rokas aizņemtas, mute čāpstina un acis spīd!
