Vakardienas retrospekcija

Vakar sanāca mazliet pastaigāties pa tām Berlīnes daļām, pa kurām vēl nebijām staigājuši.

Viss sākās ar to, ka Lita grib, lai mēs palīdzam viņai nopirkt zābaciņus veikbordam. Nācās aizbraukt līdz specializētajam veikalam, kurā it kā tiem vajadzētu būt pieejamiem. Zābaciņus neatradām, bet attiecīgo rajonu mazliet izstaigājām. Jāsaka, ka tas rajons mazliet atgādināja Rīgas kluso centru - praktiski nav cilvēku, baigais miers, bet kā aiziet aiz stūra, tā ir liela iela, pa kuru nepārtraukti traucas mašīnas un staigā cilvēki.

Īstenībā, ja salīdzina ar centru, rajons izskatījās tāds mazliet noplucis. Ļoti daudz ielu remontdarbu, un virszemes metro stacija mazliet atgādināja padomju laiku Rīgas centrālo staciju. Īsti nemāku pateikt, kas bija tas galvenais moments, bet summā tas varētu būt viss: gan stacijas metāla konstrukciju zāles zaļā krāsa, kas sen nav tikusi atjaunota un vietām nolupusi, gan šaurās trepes, gan mazie, domājams, senāk arī lietotie biļešu tirdzniecības lodziņi un plakātiem paredzētās vietas, gan šaurais perons un mazliet noplukušie, pelēkie un sen nemazgātie stikli stacijas jumtā. Varbūt efektu pastiprināja viens spilgti zils moskvičs.

Pēc pusdienām mēs aizdevāmies uz daudzu Latvijas iedzīvotāju sapni - lēto mēbeļu un mājas preču veikalu IKEA. Par šo veikalu es līdz šim biju augstākās domās un tagad jūtos mazliet vīlies. Te gan jāpiemin, ka apgrozījums viņiem ir nenormāls - šis bija pirmais veikals Berlīnē, kurā bija ļoti daudz cilvēku, kuri tiešām iepirkās. Pie visām, apmēram 30, kasēm bija konstantas rindas. Pie katrām 4 ekspress kasēm, kur cilvēki paši var ieskenēt savus pirkumus un norēķināties ar maksājuma kartēm, dežūrē viens darbinieks, kas palīdz ar ieskenēšanu un pieskata, lai kaut ko nenozog.

Cilvēki pērk visu ko - sākot ar orhidejām, traukiem un citiem sīkumiem, beidzot ar skapjiem, gultām un citām liela izmēra mēbelēm. Veikals ir izkārtots 2 stāvos, kur katrā ir marķēta galvenā pircēju "taka" (lai milzīgajā angārā nepazūd), pa kuru pārvietojas visi pircēji vienā virzienā, bet malās ir izvietotas preces. Preces ir gan vienkāršos plauktos (pat plauktiem ir IKEA kods un cena klāt), gan veselās istabu instalācijās. Bija pat vairāki 2-3 istabu "dzīvokļi", kuros pilnīgi visām mantām ir klāt IKEA kods un cena - divstāvīgām gultām, katrai segai un spilvendrānai, spilveniem un paklājiem, vannas istabas spoguļiem un plauktiņiem, podam un visām lampām visās "istabās". Katram krēslam un galdam, katrai dakšiņai un glāzei. Vienīgās butaforijas bija TV, datori un cita elektronika. Es līdz šim nevarēju iedomāties, ka IKEA piedāvājums ir tik plašs.

Ļoti daudz kas tur izskatījās vienkāršs un prasts, bet cena arī ir ļoti zema. Un, ja paanalizē, kādas mēbeles bija iepriekšējā un pašreizējā dzīvoklī, tad jāsaka, ka ļoti liela mēbeļu daļa nāk tieši no IKEA. Ja klients negrib kaut ko unikālu, bet vienkāršu, praktisku mēbeli, tad to ir ļoti reāli nopirkt tieši IKEA.

Uz IKEA braucām kā uz muzeju - tikai apskatīt, bet beigās nenoturējāmies un iztērējām 5 eiro.