Atkal esmu nosūtīts uz Berlīni. It kā uz 2 nedēļām. Mēģināšu noskaidrot šodien vai rīt precīzāk. Pašlaik zināms, ka būs vēl jāatgriežas arī septembrī un oktobrī.
Te ir dažas bildes no vakardienas vakara pastaigas pa Sony centru iekš to Potsdamer Platz. Kvalitāte ir zema, bet ko var gribēt no Nokia E51 biznesa klases telefona, naktī... :)
 |
| Vakars Berlīnē |
Atkal pagājusi vēl viena nedēļa Berlīnē. Darbā ir izlabotas vairākas kļūdas, pievienotas jaunas "fīčas". It kā nekas tāds sevišķs vairs nenotiek un tuvojas mājās braukšanas laiks. Jāņus šogad atsēdēšu darbā.
Pagājušo piektdien biju darba pasākumā, kur galvenā izklaide bija skatīties, kā kolēģi mācās braukt ar veikbordu. Dažas bildes no pasākuma ir pievienotas zemāk. Diemžēl maijs un jūnijs Berlīnē šogad nav diez ko silti un arī ezera krastā nebija karsti. Labi, ka kompānija apmaksāja ne tikai izklaidi, bet arī vakariņas. Pirmo reizi nogaršoju ceptas kukurūzas vālītes un tās man garšoja.
Sanāca izbaudīt izslavēto vāciešu punktualitāti. Braucot uz pasākumu bija paredzēts, ka autobusam jāsavāc mūs pieturā 17.30, un tiešām, tieši 17.30 piebrauca mūsu autobuss. Atpakaļ braucot uz vilcienu autobuss mūs aizveda tā, ka paspējām aiziet līdz peronam, kad jau tika "padots" vilciens. Ērti. Te gan jāpiebilst, ka viens itāļu kolēģis šo komentēja kā izņēmumu un raksturoja vāciešus kā "attālus itāļu kaimiņus".
Brīvdienās bijām aizdevušies uz KaDeWe (uzmanīgi - lapā ir skaņa!) apskatīt otro lielāko universālveikalu Eiropā (pirmais ir Harrods Londonā, kuru arī vajadzēs apskatīt kaut kad nākotnē). Jāsaka, ka liels un dārgs arī. Nav paredzēts ierindas pircējam. Atradām Amandai smuku kleitiņu, cena iespaidīga - 120 eiro. Nenopirkām.
Mēģināsim šo nedēļas nogali pavadīt kaut kā sakarīgi, bet tas varētu būt grūti - abas dienas sola lietu. Ja būs kaut kas interesants, uzrakstīšu.
Dažas bildes...
 |
| Amanda |
 |
| Wakeboard |
Vakar sanāca mazliet pastaigāties pa tām Berlīnes daļām, pa kurām vēl nebijām staigājuši.
Viss sākās ar to, ka Lita grib, lai mēs palīdzam viņai nopirkt zābaciņus veikbordam. Nācās aizbraukt līdz specializētajam veikalam, kurā it kā tiem vajadzētu būt pieejamiem. Zābaciņus neatradām, bet attiecīgo rajonu mazliet izstaigājām. Jāsaka, ka tas rajons mazliet atgādināja Rīgas kluso centru - praktiski nav cilvēku, baigais miers, bet kā aiziet aiz stūra, tā ir liela iela, pa kuru nepārtraukti traucas mašīnas un staigā cilvēki.
Īstenībā, ja salīdzina ar centru, rajons izskatījās tāds mazliet noplucis. Ļoti daudz ielu remontdarbu, un virszemes metro stacija mazliet atgādināja padomju laiku Rīgas centrālo staciju. Īsti nemāku pateikt, kas bija tas galvenais moments, bet summā tas varētu būt viss: gan stacijas metāla konstrukciju zāles zaļā krāsa, kas sen nav tikusi atjaunota un vietām nolupusi, gan šaurās trepes, gan mazie, domājams, senāk arī lietotie biļešu tirdzniecības lodziņi un plakātiem paredzētās vietas, gan šaurais perons un mazliet noplukušie, pelēkie un sen nemazgātie stikli stacijas jumtā. Varbūt efektu pastiprināja viens spilgti zils moskvičs.
Pēc pusdienām mēs aizdevāmies uz daudzu Latvijas iedzīvotāju sapni - lēto mēbeļu un mājas preču veikalu IKEA. Par šo veikalu es līdz šim biju augstākās domās un tagad jūtos mazliet vīlies. Te gan jāpiemin, ka apgrozījums viņiem ir nenormāls - šis bija pirmais veikals Berlīnē, kurā bija ļoti daudz cilvēku, kuri tiešām iepirkās. Pie visām, apmēram 30, kasēm bija konstantas rindas. Pie katrām 4 ekspress kasēm, kur cilvēki paši var ieskenēt savus pirkumus un norēķināties ar maksājuma kartēm, dežūrē viens darbinieks, kas palīdz ar ieskenēšanu un pieskata, lai kaut ko nenozog.
Cilvēki pērk visu ko - sākot ar orhidejām, traukiem un citiem sīkumiem, beidzot ar skapjiem, gultām un citām liela izmēra mēbelēm. Veikals ir izkārtots 2 stāvos, kur katrā ir marķēta galvenā pircēju "taka" (lai milzīgajā angārā nepazūd), pa kuru pārvietojas visi pircēji vienā virzienā, bet malās ir izvietotas preces. Preces ir gan vienkāršos plauktos (pat plauktiem ir IKEA kods un cena klāt), gan veselās istabu instalācijās. Bija pat vairāki 2-3 istabu "dzīvokļi", kuros pilnīgi visām mantām ir klāt IKEA kods un cena - divstāvīgām gultām, katrai segai un spilvendrānai, spilveniem un paklājiem, vannas istabas spoguļiem un plauktiņiem, podam un visām lampām visās "istabās". Katram krēslam un galdam, katrai dakšiņai un glāzei. Vienīgās butaforijas bija TV, datori un cita elektronika. Es līdz šim nevarēju iedomāties, ka IKEA piedāvājums ir tik plašs.
Ļoti daudz kas tur izskatījās vienkāršs un prasts, bet cena arī ir ļoti zema. Un, ja paanalizē, kādas mēbeles bija iepriekšējā un pašreizējā dzīvoklī, tad jāsaka, ka ļoti liela mēbeļu daļa nāk tieši no IKEA. Ja klients negrib kaut ko unikālu, bet vienkāršu, praktisku mēbeli, tad to ir ļoti reāli nopirkt tieši IKEA.
Uz IKEA braucām kā uz muzeju - tikai apskatīt, bet beigās nenoturējāmies un iztērējām 5 eiro.
Pēc atgriešanās no Latvijas var teikt tikai vienu - Berlīnē regulāri līst. Ielidojot nācās apskatīt Berlīni no augšas, jo tikko bija beidzies pērkona negaiss (pēdējos zibeņus redzējām no lidmašīnas loga). Trešdien, ceturtdien un piektdien katru dienu kādā brīdī lija, no rīta, pusdienlaikā vai vakarā.
Vakar izskatījās, ka nelīs, tāpēc devāmies garā pastaigā uz Potsdamas laukuma tuvumā esošo Tiergarten, pa ceļam ieejot tuvējā lielveikalā iepirkties. Izstaigājāmies labi, kādas 7 stundas bijām prom. Iztērējām vairāk par 100 eiro. Paēdām vjetnamiešu ēstuvē un atpakaļ braucām ar metro vienu staciju, jo ārā sāka nežēlīgi gāzt.
Šodien aizdevāmies iepazīšanās braucienā uz Wannsee. Gribējām atrast pludmali, kur varot pasauļoties un papeldēties. Pludmali atradām - tā atrodas ezera otrā krastā. :/ Darba kolēģis man neizstāstīja īsti precīzi, kurā pieturā jākāpj ārā. Nākamreiz kāpsim ārā vienu pieturu ātrāk, tad vajadzētu varēt tikt līdz pludmalei vienkāršāk.
Wannsee ir smuka pilsētiņa, atgādina mazliet Mežaparku. Izskatās, ka vairumam cilvēku pilsētā ir pašiem savas laiviņas vai jahtas, kuras šādās dienās tiek izmantotas, lai laiski pavizinātos pa ezeru. Tāpat, kā Mežaparkā un Baltezerā, arī Wannsee ir daži vienlīdzīgākie, kuriem pienākas privāta un tieša pieeja ezera krastam.
Šodienas galvenie guvumi ir sekojoši:
Un tagad ārā līst. Atkal. Pat ar krusu!
 |
| Wansee |
Piektdienu paņēmu brīvu, lai varētu uzņetm ciemos vecākus. 3 dienas intensīvas klīšanas pa Berlīni pamatīgi nogurdina. :)
Zemāk ir dažas bildes no šīm 3 dienām.
 |
| 2009.05.17 - Vecāki ciemos |
Esmu sajūsmā! Tieši tādiem ir jābūt tehnikas muzejiem. Vairums exponātu ir brīvi pieejami un aptaustāmi, tikai dažiem ir klāt zīmite "Neaiztikt". Un Spektrum-ā vispār nav ar rokām neaiztiekamo eksponātu.
Muzejs ir milzīgs. Mēs tur pavadījām gandrīz 6 stundas, bet ar to bija par maz, lai apstaigātu visu. Daudzām iekārtām muzejā ir demonstrāciju laiki, kad tiek parādīts, kā darbojas slūžu trepes kuģiem, vai ar perfoplāksnītēm ieprogrammēta automātiskā jostu aušanas iekārta. Var redzēt un pats darbināt vēja tuneli un ūdens tuneli dažādiem kuģu korpusiem.
Mēs izstaigājām tikai muzeja jaunās ēkas visus 4 stāvus, kuros varēja apskatīt gan kuģa arheoloģisko izrakumu, gan kuģa tvaika dzinēju, gan iekšdedzes dzinēju ar daudzu elementu šķēlumiem un griezumiem. Vairākus mazākus kuģīšus un vienu velkoni. Viens stāvs bija veltīts vēsturisko kuģu maketiem.
Divi stāvi bija veltīti aviācijas attīstības vēsturei, sākot ar gaisa baloniem un pirmajiem Ikara spārniem, beidzot ar iznīcinātājiem, spārnotajām raķetēm un lidojošā spārna modeli. Bija apskatāmi pat vairāki izlietoti raķešu dzinēji.
Muzejā pašlaik darbojas speciāla ekspozīcija matemātikai, kuras ietvaros var pašķirstīt pirmos 2 sējumus skaitļa π pierakstam, katrā pa vairāk kā 1000 lapaspusēm, vai palasīt skaitļa divi trīsmiljonajā pakāpē pierakstu 3 sējumos. Paspēlēties ar simetrijām, izmantojot spoguļus un izpētīt fraktāļus dabā un matemātikā. Redzēt četrdimensiju kuba izklājumu 3 dimensijās un zelta griezumu dabā. Uzspēlēt ruleti un saprast varbūtību teoriju un eksperimentēt ar skaņu, gaismu, fiziku un Pitagora teorēmu.
Muzeja vecajā spārnā ir ekspozīcijas dzelzceļa attīstībai, papīra un tekstila izstrādei, elektrībai, foto un video attīstībai un daudz kam vēl citam.
Spektrum mēs pavadījām tikai 2 stundas, kamēr izstaigājām visus 4 stāvus. Katrā stāvā bija speciāli eksperimenti: vienā - attēla uztverei, citos -skaņai, elektrībai un gaismai. Visu drīkst un pat vajag izmēģināt, eksperimentēt un saprast. Pat augstsprieguma īssavienojumus varēja uztaisīt.
Četri ar pus eiro par šo nav daudz maksāts, visiem iesaku!
Dažas bildes no muzeja...
 |
| 2009.05.10 - Tehnikas muzejs |
Tagad vēlos apmeklēt līdzīgos eksperimentu muzejus Helsinkos un Londonā!
